Ziepjakmens rašanās

Pirms aptuveni 2 800 miljoniem gadu ar magnēziju bagāta lava izvirda no plaisām zemes garozā apgabalā, ko mēs pašlaik pazīstam kā Somijas austrumus. 1 600 grādus karstā lava strauji izplatījās tālu prom no izvirduma vietas kā zemūdens straumes.

1900 līdz 1800 miljonus gadu atpakaļ zemes tektoniskās plāksnes sadūrās vietā, kas pašlaik ir Somijas teritorija. Šī sadursme radīja Svecofennia kalnu grēdu, kas ir salīdzināma ar Alpiem un novietoja senās lavas straumes gandrīz vertikālā stāvoklī dziļi kalna iekšienē.

Gandrīz desmit kilometru dziļumā zem kalnu grēdas spiediens sasniedza gandrīz 2000 4000 atmosfēras un temperatūra pacēlās līdz 400 – 500°C. Pamatiezim transformējoties tas visbeidzot kļuva par ziepjakmeni. Šīs daudzo fāžu pārvērtības ilga desmitiem miljonu gadu. Dabas lielā izrāde bija beigusies, radot retu dabas fenomenu – ziepjakmens bija dzimis

Ziepjakmens atradnes

Tulikivi ziepjakmens raktuves

Visa Tulikivi koncerna darbība balstās uz piemērotu ziepjakmens ieguves vietu apgūšanu. Tulikivi nodrošina uzņēmuma nepārtrauktu finansiālo izaugsmi meklējot arvien jaunas ziepjakmens ieguves vietas, un nosakot to piemērotību krāšņu ražošanai. Pašlaik Tulikivi pieder pārbaudītas ziepjakmens ieguves vietas ar ko, pie esošajiem ražošanas apjomiem pietiks 65 gadiem. Mēs arī turpmāk centīsimies palielināt izejvielu ieguves apjomus apgūstot jaunas ieguves vietas.

Tulikivi ziepjakmens raktuves atrodas Nunnanlahti, Suomussalmi un Kuhmo.

Ziepjakmens ieguves vietas pasaulē

Somijā ir vairāk nekā simts apzinātu ziepjakmens atradņu, lielākā daļa no tiem Somijas austrumu daļā. Somu ģeologs Benjamin Frosterus, viens no Finska Täljsten Ab (Suomen Vuolukivi Oy) dibinātājiem, veica Somijas austrumu apgabalu izpēti 20 gadsimta sākumā. Viņš īpaši pievērsās ziepjakmens nogulām Nunnanlahti, kas tiek uzskatītas par vienām no labākajām pasaulē kvantitātes un kvalitātes ziņā. Lielākā daļa no Tulikivi ziepjakmens tiek iegūta šajā apgabalā.

Talka uz ziepjakmens nogulas ir atrodamas visā pasaulē. Plašas nogulas atrodas ASV, Kanādā un Krievijas Urālu un Karēlijas apgabalos. Labākās un lielākās nogulas no ziemeļu valstīm ir Somijā.

Akmens sastāvs

Ziepjakmens sastāv no mīkstiem minerāliem, tādēļ akmeni ir viegli zāģēt, grebt un kalt. Kad ziepjakmens veidojās talka slāņi pārveidojās par magnēziju, sasaistot šos divus minerālus cieši kopā un veidojot vienveidīgu cietu akmens masu.

Ķīmiskais sastāvs:

SiO230 – 33%
MgO27 – 32%
CO220 – 21%
H2 O (kristalizeta ūdens)2 – 3%
Fe, Fe28 – 10%
CaO1 – 2%
Al2O31 – 2%

Pamatvielas, kas veido ziepjakmeni ir talks un magnēzijs gandrīz vienādās proporcijās. Tāpat tas satur hlorītus un minerālus, no kuriem zināmākais ir magnetīts.

Pateicoties talkam ziepjakmeni ir viegli apstrādāt, bet pateicoties lielajai magnēzija koncentrācijai tam ir lieliska stiprība. Lai gan ziepjakmeni ir viegli apstrādāt tomēr tas ir blīvs un nav porains.

Ziepjakmens tehniskās īpašības

Svars: 2980 kg/m3
Kušanas temperatūra: 1630-1640 oC
Īpatnējā siltumietilpība: 0.98 kJ/Kg oC
Siltumvadāmība: 6.4 W/m2K
Blīvums: 25 MN/m2
Cietība: 2-3 Mohs
Siltumizdalīšana: 0.000017/K
Izturīgs pret skābēm
Noturīgs pret īpaši augstām un zemām temperatūrām
Piemērots ēdiena pagatavošanai, pasniegšanai, glabāšanai un dzērienu atdzesēšanai

Siltumvadāmība

Ziepjakmenim salīdzinot ar citiem materiāliem ir labāka Siltumvadāmība pateicoties tā blīvajai struktūrai un minerālu sastāvam. Šīs īpašības nodrošina vienmērīgu un strauju visa akmens uzsilšanu.

Siltuma akumulēšana

Ar materiāla siltumu akumulēšanas spēju tiek saprasts tas siltumenerģijas daudzums, ko materiāls spēj uzglabāt attiecībā pret vienu vienību svara vai apjoma, kā arī temperatūras vienību.

Ziepjakmens siltumietilpība sastāda aptuveni 1 J/gK, bet blīvums ap 3 g/cm³, tātad spēja akumulēt siltumu pret svaru sastāda 3 J/cm³K. Magnetītam kā minerālam ir augstas siltuma vadāmības un siltuma ietilpības īpašības. Citiem akmens veidiem parasti siltuma ietilpība ir aptuveni 0,84 J/gK, tātad ziepjakmenim siltumietilpība ir aptuveni uz 20% lielāka.

Blīvums

Diezgan izplatīts ir maldīgais uzskats par ziepjakmens blīvumu. Tiek uzskatīts, ka mīksta akmens struktūrai ir jābūt porainai. Ziepjakmens lielais blīvums ļauj izdarīt nekļūdīgus secinājumus, ka šis akmens nav porains. Šis akmens ir radies pirms aptuveni diviem miljoniem gadu – milzīga spiediena un karstuma iedarbībā. Mitruma pilieni pielīp tikai akmens virsmai un pat zem spiediena neiesūcas akmenī. Pēc Somijas Tehniskā Centra pētījumiem VTT (pētījuma numurs 174/80/BET), Akmens efektīvā porainība sastāda tikai 0.08 %. Laba būvniecības akmens porainība var svārstīties robežās no 0 – 30%. Ziepjakmens ir blīvs materiāls.

Mitrums iekļūstot porainā akmenī samazina tā stingrību praktiski visiem akmens veidiem. Ja akmens ir izmircis no iekšpuses tas var deformēties. Ziepjakmens lielais blīvums novērš mitruma un ķīmisku vielu nokļūšanu akmenī izslēdzot iespēju tam deformēties.

Ziepjakmens lieces izturība

Ziepjakmens lieces izturība ir pāri pa 60% no tā kompresijas izturības. Tas ir ļoti rets fenomens starp akmeņiem, jo parasti dabīga akmens lieces izturība sastāda 5-10% no tā kompresijas izturības.

Noturība pret ķīmiskam vielām un tīrība

Ziepjakmenim ir lieliska noturība pret ķīmiskām vielām, pat stipras skābes to nevar bojāt. Ziepjakmens ir arī tīrs. Tas atbilst prasībām, kas ietvertas Somijas Pārtikas Noteikumu 16. nodaļā par pārtikas produktiem. To var izmantot pārtikas produktu pagatavošanai, glabāšanai un pasniegšanai.